Izglītība, sabiedriskā un kultūras dzīve

    Pirms 1. pasaules kara Zilupē pastāvēja skola, pasts u.c. iestādes. 1924. gadā jau bija divas skolas, tāpēc to vietā nodibināja vienu lielu valsts pamatskolu. 1927. gadā, kad iesvētija Zilupes pamatskolas jauno ēku, tajā mācījās 715 audzēkņi no tuvās un tālās apkārtnes. Skola veica lielu darbu, jo pulcināja ne vien simtiem bērnu, bet arī jaunatni un vecāko paaudzi, sniedzot tiem garīgas vērtības. Darbojās arī Zilupes ebreju sešklasīgā pamatskola. 1925. gadā nodibinaja Zilupes Latviešu b-bu, tai bija bibliotēka (1284 sējumi). Aktīva bija Zilupes Rūpnieku un tirgotāju krājaizdevu sabiedrība, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju b-ba. Zilupē bija pasts, kino, pilsētas bāriņtiesa, dzimtsarakstu nodaļa, Latvijas Sarkanā Krusta Zilupes nodaļa, rajona ārsts un vecmāte. Pēc 2. pasaules kara 1968. gadā Zilupē darbojās slimnīca (75 vietas) ar ambulanci, vidusskola, vakara vidusskola, profesionāli tehniskā skola, Ludzas mūzikas skolas filiāle, kultūras nams (400 vietu), kinoteātris, divas bibliotēkas (kopā 47, 3 tk grāmatu), grāmatnīca. 1950.-1959. g. iznāca laikraksts "Kolhozu Ceļš" (krievu valodā; no 1957. g. latviešu valodā).

Māksla

    Savelenku kapsētā atrodas neliela bazniciņa, ko dēvē par kapliču. Tā ir neliela koka celtne, iespējams, ka celta 19. gs. sākumā, bet 1908. gadā remontetēta. Šajā miniatūrajā aizlūgumu telpā atrodas trīs samazināti un telpai pielāgoti baroka altāri. Tos rotā arī laikmetam atbilstošas svētbildes, taču tās 70. gados ir stipri sabojātas, jo pārkrāsotas ar nepiemērotu krāsu. Savelenku baznīcas nozīme pilsēta kultūrā pagaidām ir maz izzināta. Šai vietai neparasti izcilais baroka kokgriezums datējams ar 18. gs. sākumu un saistāms ar tādām Latgales kultūras vērtībām kā Aulejas vai Bērzgales dievnamu altāri. Tikai saistībā ar Pasienes klostera administrācijas un mūku darbību šeit varēja rasties tāds izcils mākslas darbs. 1935. gadā pie nama Brīvības ielā 1/3 pievienota piemiņas plāksne, kas veltīta Zilupes un apkārtnes atbrīvošanai no ienaidnieka.

Reliģija

    Zilupē darbojas Romas katoļu draudze, Kristus Krusta pacelšanas pareizticīgo draudze. Latgalei tradicionālās katoļu konfesijas nostiprināšanās Zilupē vēsturiski saistīta ar Pasienes un Aglonas dominikāņu klostera brāļu misijas darbu. Katolu draudzi Zilupē nodibināja 1929. gadā. Rūpes par to uzņēmās Briģu prāvests V. Cērcins. Kad Raipolē uzcēla mūra baznīcu, koka baznicu (celta 1883. g.) 1932. gadā pārveda uz Zilupi. Baznīcu pārveidoja un paplašināja: uzbūvēja divus torņus, divas sakristejas, kas iepriekš nebija. Vairāk nekā 100 gadus vecā baznīca jaunajā vietā, ar jaunu dēļu apšuvumu, teritorijas iekārtojumu un interjeru rada iespaidu, ka tā ir sakrālceltne, kas tapusi neatkarīgās Latvijas laikā. Tā ir 21 m gara, 10,5 m plata un ar 18 m augstiem torņiem. Ir kora telpas ar harmoniju. Baznīcā ir trīs altāri. Lielajā altārī Jēzus Sirds glezna, bet sānu altāros Sv. Antona un Jaunavas Marijas gleznas (mākslinieka Šēnberga darbs). Baznīcu iesvētīja bīskaps J.Rancāns 1934.g. l.jūlijā Vissvētā Jēzus Sirds godam. 1937. gadā prāvests P, Jankovskis dārza malā uzbūvēja prāvesta dzīvokli - pīebāniju. 1999. gadā pravests J. Kupčs. Zilupes ev.-lut. draudze dibināta 1924. gadā. Baznīca uzcelta 1938. gadā (arhit. B. Leilands), Altārgleznu "Jēzus Ģetzemanes dārzā" gatavoja mākslinieks Šēnbergs. Padomju okupācijas laikā draudzei baznīca atņemta un tajā iekārtota noliktava. Arī draudze darbību bija spiesta izbeigt.