Trīs barjeras ceļā uz pilsonību

 

Anna Rancāne Zilupē

 

L

ai no Rīgas nokļūtu Zilupē, jāmēro 316 kilometri, no kuriem pēdējie četrdesmit ved pa gleznainu līkloču ceļu gar pakalniem, ezeriem un priežu siliem. Ārkārtigi skaista daba un gandrīz neapdzīvota teritorija tā var raksturot Latvijas austrumu pierobežu, kuras lielākā pilsēta Zilupe šovasar svinēs 70.jubileju. Zilupē ir vidusskola, kurā mācās 400 audzēkņu, arodvidusskola, pirms trim gadiem izveidota Mākslu skola, kurā bērni apgūst, gan mūziku, gan mākslu gan horeogrāfiju. No 1950 pilsētas iedzīvotājiem 235 nav Latvijas pilsoņi, bet kopš naturalizācijas procesa sākuma pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguvuši tikai 6 zilupieši.

Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas rīkotajā informācijas dienā sestdien Zilupes kultūras namā bija sanākuši ap 70 Ludzas rajona Zlupes pisētas, Briģu, Pasienes, Lauderu un Zaļesjes pagasta iedzīvotāju, kuri labprāt piedalījās diskusijā, no kuras varēja secināt, ka šī novada iedzīvotājiem ceļu uz Latvijas pilsonību aizšķērso trīs barjeras nabadzība-, valodas nezināšana un psiholoģiskā barjera.

 

Trīsdesmit lati ir lieia nauda

To, ka valsts nodeva par pilsonības iegūšanu zilupiešiem šķiet pārmērīgi augsta, apliecināja daudzi. ledzīvotāju zemie ienākumi ir šķērslis arī latviešu valodas apguvei, mācību un metodiskās literatūras iegādei. Kā Dienai pastāstīja pilsētas domes priekšsēdētāja Marija Fenčenko, kura savā amatā strādā jau 24 gadus, Zilupē bez darba ir vairāk nekā 14% no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. Pilsētas budžeta ieņēmumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Zilupē ir tikai Ls 51. Kopš pajuka Ludzas metālapstrādes rūpnīcas Metālists filiāle, pilsetā nav nekādu uzņēmumu, izņemot dažas mazākas kokzāģētavas un individuālo uzņēmumu Astra. Ziupieši turas uz robežas jaunieši, kuriem ir Latvijas pilsonība, atrod darbu netālajos Terehovas im Opoļu robežpārejas punktos. Pagājušajā gadā sākta Zilupes HES atjaunošana, ko veic Jēkabpils firma.

Zilupei ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, taču no šejienes uzņēmējiem Reģionālajā fondā nav ienācis neviens projekts. Daudzi iedzīvotāji te ir vienkārši notrulinājušies un uzskata, ka Latvijas valdība Latgalei sen ir pārvikusi krustu saka Zaļesjes iedzīvotāja, bezdarbniece Regīna Hoņavko. Tikai divi šejienes iedzīvotāji ir griezušies savās pašvaldībās ar lūgumu izsniegt izziņu naturalizācijas nodevas samazināšanai . Tomēr kāda zilupiete saka tā: Priekš kam viņiem vajadzēja pilsonību? Visi nepilsoņi varēja bez vīzām braukt pāri robežai uz Krieviju pēc lētām precēm. Tagad, kad arī nepilsoņiem vajag vizu, situācija mainīsies.

Zilupē nav latviskās vides

Lai gan daudzi zilupieši ir nokārtojuši valsts valodas prasmes atestācijas eksāmenu, tomēr latviski runāt kautrējas, atzīstot, ka, ikdienā nepielietojot , valodas prasme zūd. Zaļesjes pagasta zemnieks, baltkrievs Boriss Velicko ir satraukts par to, ka bērni, beidzot Zilupes vidusskolu, pietiekami labi neapgūst latviešu valodu. Grūtības esot pat Veļičko jaunākajai meitai, kura mācoties latviešu plūsmā.

To, ka Zilupes vidusskolā, kur jau astoņus gadus ir izveidotas latviešu klases, ir problēmas ar latviešu valodas skolotājiem, atzina gan pensionētā latviešu valodas skolotāja, dramaturģe Māra Rītupe, gan Marija Fenčenko, jo skolotāji šeit ilgi nenoturas, bet tie, kuri latviešu valodu paši ir tikai iemācijušies, nereti bērniem nevar kvalificēti iemācīt pareizu latviešu valodu.

Varbūt speciālistus šeit vajadzētu stimulēt ar ipašām

pieimaksām, kā tas esot bijis pirmās Latvijas Republikas laikā? Mājsaimmece Ludmila Matvejenko ar sašutumu stāsta, ka netālajā Lauderu pagastā latviešu valoda netiekot mācīta ari bēnudārzā. Diemžēl diskusijā nepiedalijās neviens Zilupes skolotājs. Tomēr ne tikai skola māca valodu, bet ari vide. Boriss Veļičko:

Mēs visi maksājam Latvijas valstij nodokļus, bet kāpēc mēs šeit slikti redzam Latvijas televīziju? Vismaz tādā veidā bērni dzirdētu pareizu latviešu valodu!

Naturalizācija pazemojošs process?

Joprojām daļā šī novada iedzīvotāju ir saglabājusies aizvainotības sajūta par, viņuprāt, aizvainojošo naturalizācijas procesu. Vairāki vēl joprojām cer uz pilsonības nulles variantu. Borisam Pozņakovam ir 24 gadi, viņš stāsta, ka jau sen interesējoties par Latvijas vēsturi, apguvis ari latviešu valodu, kaut ari skolā daudz labāk mādta vācu valoda. Tomēr par pilsonības iegūšanu viņa viedoklis ir šāds: Ja es šeit esmu dzimis un audzis, kāpēc man vēl ir jāmaksā nauda, lai es kļūtu par pilsoni?

Vēl lielāks aizvainojums ir Ludmilai Matvejenko: Ar ko es esmu sliktāka par vīru, kurš jau ir Latvijas pilsonis, bet nezina ne valodu, ne Satversmi? Lielākoties psiholoģiskā barjera traucē

iegūt pilsonību tam iedzīvotāju slānim, kuram mazākas problēmas sagādā nodeva un valodas zināšanas. Austrumu elektrisko tīklu Zilupes nodaļas vadītājs Vjačeslavs Pasternaks, kas Zilupē ieprecējies no Kolimas, apgalvo: Naturalizācijas process

man šķiet pazemojošs, un es ne, maz neesmu mēģinājis to darīt

Rēzeknes ukraiņu kultūras biedrības folkloras ansambļa Vodograi dalībniece Ludmila Belinceva, kura nesen ieguvusi pilsonību, iebilst, ka arī viņai sākotnēji tā licies, taču, tiekoties ar Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas darbiniecēm, bailes un šaubas izzudušas. Mūsu biedribā lielākā daļa ir ieguvuši Latvijas pilsonibu, taču ir saglabājuši savu nadonālo idenfitāti Jāpiebilst, ka Zilupē nav nevienas nadonālās kultūras biedrības, izņemot poļu svētdienas skolu.

Tomēr zilupieši lielākoties sevi uzskata par lojāliem Latvijas iedzīvotājiem un nevēlas dzīvot nekur citur. Valentīna ir dzimus un augusi Sebežā, tacu tagad apgalvo, ka Krievijā jūtas kā ārzemniece: Jūs nedomājiet, ka mēs te, Zilupē, negribam latviešu valodu. Vienkārši tādi mēs te vēstures gaitā esam izveidojušies zilupčaņe. Pēc informācijas dienā veiktās aptaujas, 58% no klātesošajiem nepilsoņiem izlēmuši tuvāka gada laikā naturalizēties. Pārējie vēl domās.¨